Es pieskaros zemei..

….es pieskaros zemei, ko neviltoti dēvē par Dievu zemi – lēni, kā krizdams ceļos, tās priekšā par pateicību, par vēsturi, par intelektuālo bagātību, par smaržu un garšu, par katru smaidu.
Tas vienkāršais smaids, kas ir ik katras no šeit mītošajām 59 tautām patiesākā rota, lai cik vareni un ietekmīgi ir bijuši viņu senči – maiji, olmeki, tolteki, misteki, acteki… Arī šodien viņi to neaizmirst – zapotistas vel joprojām cīnās par savām indiāņu tiesībām Jukatānas pussalā, kamēr maiju pēcteči lankadonu selvā nesteidzīgi vada savu ikdienu un pat vēl pirms pussimts gadiem par savādāku pasauli nenojauta. No cīņas un savām tiesībām līdz pilnīgam mieram un džungļu likumiem. Liela daļa Meksikas iedzīvotāju tā arī vada savas dzīves – nesteidzīgā mierā un ikdienas labsajūtā par to kas ir lemts…
Neskartība, dabiskums, patiesas vērtības un cieņa pret savu vēsturi, kultūru.
Agrs rīts Chiapas netālu no San Cristobal de las Casas. Iespējams dzirdēju ketcalu – maiju svēto putnu. Lietus lāses pilot uz koku lapām rada hiptnotizējošu bungu rīboņai līdzīgu skaņu, tveice liek par sevi manīt un virs džungļiem paceļas liegi miglas mākoņi tik tikko pārklājot koku galotnes – es nokļūstu tūkstošs gadus atpakaļ – katra taka šeit ir liecinieks – Pakāla karagājiens, vēlāk bēgšana un atgriešanās Palenkē vai acteku asiņainās cīņas par teritoriju un cilvēkgūstekņiem rituālajiem upurējumiem. Vai viens no UNESCO pasaules brīnumiem Chichen-Itza.
Ar katru savu pulsa sitienu es atkal izjutīšu to ko apbrīnoja un bijās senā maiju tauta, kad viņu acu priekšā milzīgā kukulkana čūska lēni, it kā nekur nesteidzoties līda pa El Castillo piramīdu lejup pie tūkstošgalvainā maiju tautas pūķa, bet no svētvietas augšas pūli „uzrunāja ketcals”.
Absolūta matemātika, astronomija un fizika, medicīna un zemkopība, politika un ekonomika – tās ir jomās kuru vērienīgumu pat mūsdienās apbrīno.
…bet kā dienu nomaina nakts – maiji 200 gadu laikā no padsmit miljoniem pazuda līdz pāris tūkstošiem, kuri nespēja stāties pretī konkistadoru ordām. Iespējams vēsturē būt citāds ieraksts, ja vien Kortess satiktos ar asinskārajiem acteku vai maiju karapulkiem. Bet tomēr maiji savas pilsētas atdeva meža, lietus un vēja dieviem un zināšanas paņēma līdzi, lai arī kur būtu devušies…
Ikkatrs solis Meksikā ir liecība par dievu un vareno civilizāciju klātbūtni, ikkatrs solis ir solis vēsturē, nezināmajā un noslēpumu pilnajā pasaulē, kura ir ka atvērta grāmata ikvienam kuram tas ir kas vairāk kā tekila vai kukarača…
No septembra otrās nedēļas, pēc 2gadu pārtraukuma, atkal seko līdz manām gaitām kaut kur Meksikas plašumos!

20110903-134100.jpg

20110903-134134.jpg

20110903-134202.jpg

20110903-134231.jpg

20110903-134317.jpg

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s