kapēc es dalos…

…skaļi – klusējot es aizvēris acis ievelku plauša pilnas ar tiko lijušu lietu.. Vieglas trīsošas lāses jūtu skrienot caur manu ķermeni – rokām, muguru, pleciem. Es notrīcu. Zosāda – kā pavisam dzīvs zemādas lietus lāšu vilnis pārveļas pār manai dvēselei – es vēlreiz to dziļi ieelpoju… Un ļaujos. Lai uz mirkli es kļūtu par lietu un klusi, viegli kā lāse kristu – kristu tur kur man lemts – un tam dvēselē, kas ļaujas…

Nav nepieciešams runāt. Un skaļi žestikulēt, ja vārdi neizsaka neko…

Es nerakstu lai man jautātu. Es rakstu lai liktu domāt.

Es rakstu lai dalītos ar to ko zinu – bet pagaidām es vēl tikai iesildos…

Es gaidu.

Katrs man ceļš ir meklējums. Katrs kalns, pirmīda ir tikšanās.

Katrs dzīvē satikts cilvēks ir tāds viens visā pasaulē – tāpēc es no katra ņemu daļu – mācos, iegūstu, klausos – ar dvēseli savu…

Un dodu.

Tev…

5 responses to “kapēc es dalos…

  1. Paldies.
    Aizraujoši, izjūtami un izgaršojami – vienkārši bauda lasīt!
    Un iedvesmojoši, nenoliedzami…

  2. Paldies par jaukajiem rakstiem un skaistajām bildēm!
    Man ļoti patika!

  3. Spēcīgi iedvesmojoši…
    Šādas publikācijas ir kā dzirkstele iespējamiem ugunskuriem.
    Paldies!

  4. Dzīve kā viegls, iedvesmojošs dvēseles lidojums un skaistu satikšanos pilns piedzīvojums!

  5. ” ..ja Tev ir jāiet,ej
    vai deguns Tev, vai zvaigznes ceļu rāda,
    jo viss vienalga- nevar izbēgt savu ejamo…”
    Paldies par dalīšanos!

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s